ĒŠANAS TRAUCĒJUMI UN PERFEKCIONISMS

Viena no ēšanas traucējumu ārstniecības celmlauzēm, psihiatre Hilde Bruha savulaik norādīja, ka cilvēki ar ēšanas traucējumiem demonstrē “superpilnību”. Cilvēks pievēršas diētai un domā, ka kļūs laimīgs, kad zaudēs svaru. Lielākā daļa pacientu atklāj, ka viņi vienalga nav apmierināti, kad sasniedz savu mērķi un sāk izmēģināt vienu diētu pēc otras. 35% diētu praktizētāju ēšanas procesā iesākas amerikāņu kalniņi, kas noved pie nekārtīgas pārtikas uzņemšanas. Nonākot līdz galējībai, diētu ievērotājiem attīstās anoreksija, bulīmija, kompulsīvā pārēšanās, viņi zaudē saikni ar apetīti un savu Es.

Perfekcionisms un sevis zaudēšana

Perfekcionisms nogalina autentiskumu. Cilvēks nevar būt autentisks, cenšoties veidot sevi perfektu. Viņš uzliek masku, kas, viņaprāt, spēj sniegt mīlestību un atzinību, bet viņš zaudē pats sevi. Ja pat kāds viņu mīl, tas tomēr nešķiet īsti, jo tādā gadījumā mīl masku, nevis īsto cilvēku.

Kad ļaudis dzīvo ārējam apstiprinājumam, viņus var viegli pārliecināt pieņemt citu cilvēku uzskatus un vērtības. Tāpat notiek ar diētas ievērošanu, kad pacienti atvienojas no savas iekšējās kontroles un zaudē spēju noteikt - viņi ir izsalkuši vai paēduši. Cilvēki zaudē saikni ar savu apetīti un sevi. Kad ļaudis nav saistīti ar savu Es un savām vērtībām, viņus var viegli ietekmēt – viņi viegli pieņem citu cilvēku ideālus un uzskatus.

Perfekcionisma sekas

Perfekcionisms pieprasa simtprocentīgu kvalitāti - lai viss būtu ideāli. Taču projekti vai uzdevumi kļūst nepaveicami, jo cilvēks nejūtas pietiekami prasmīgs. Cenšoties visu izdarīt perfekti, viņš kavē termiņus vai vienkārši padodas. Viņš jūtas kā neveiksminieks.

Lai kādi būtu sasniegumi, tie vienmēr var būt labāki. Ļaudis ar perfekcionismu nejūt gandarījumu par labi padarītu darbu, jo viņi nekavējoties tiecas pēc nākamā sasnieguma. Tas rada vilšanos un nepateicību par dotajām iespējām. Pateicība – tā ir laimīga cilvēka pazīme, bet laime izvairās no perfekcionistiem. 

Perfekcionisms atņem cilvēkam tagadnes mirkli, jo viņa fokuss virzīts uz nākotni, kad, viņaprāt, viss būs ideāli. Perfekcionists nekad nav laimīgs šobrīd, viņš domā, ka būs laimīgs vēlāk. Kad dzīve tiek dzīvota nākotnē, nav iespējams piedzīvot tagadni. Taču īstā dzīve notiek tagad, nevis nākotnē. Nemitīga domāšana par nākotni rada trauksmi, kas ir biežs pavadonis lielākajai daļai ēšanas traucējumu.

Apsēstība var būt bīstama

Apsēstība ar perfekcionismu cilvēkam rada naidu pret sevi un sajūtu, ka viņš nav pietiekami labs. Cilvēks domā, ka neveiksmes gadījumā viņš ir nevērtīgs. Perfekcionisti nepabeidz projektus, jo tie nav ideāli. Tas mudina dažus perfekcionistus pat nemēģināt, jo viņi jūt, kas nespēs to paveikt perfekti.

Veids kā kļūt labākam it visā – tas ir praktizēt, praktizēt un praktizēt. Nekad neviens nav vislabākais ar pirmo reizi. Ja cilvēks nespēj iziet kādas jaunas prasmes apguves posmus, viņš nekad netiks uz priekšu.

Tiekšanos pēc pilnības var izmantot arī citu sajūtu maskēšanai. Tieksme pēc perfekcionisma var kļūt par veidu, kā atstumt nevēlamas domas, traumas un jūtas. Cilvēks var radīt savu fantāziju pasauli, lai ignorētu savas patiesās jūtas.

Perfekcionisms liek cilvēkiem nosodīt sevi un citus. Kad viņi to dara, viņi nekad neatrodas tajā līmenī, kurā iespējams sazināties ar citiem. Vai nu citi cilvēki neatbilst viņu standartiem, vai arī viņi jūtas niecīgāki par citiem.

Daudzi ļaudis - it īpaši ar ēšanas traucējumiem - nepatīk paši sev. Turklāt to visu pastiprina perfekcionisms. Mūsdienās ir pietiekami daudz cilvēku, kuri domā, ka nav pietiekami labi, ienīst sevi un dzīvo negatīvu dzīvi.

Perfekcionisma pazīmes

Kā liecina klīniskās psiholoģijas pārstāvju novērojumi, tiem pacientiem, kas atveseļojas no ēšanas traucējumiem, vēl joprojām ir augsts perfekcionisma līmenis. Personai, kas atrodas atveseļošanās periodā, nepieciešams uzmanīties, lai viņš atkal nekļūst apsēsts ar perfekcionismu. Pats galvenais – to apzināties. Pazīmes:  negatīva pašraprunāšana, gandarījuma trūkums par labi padarītu darbu, trauksme, citu mīlestības nejušana, nedzīvošana tagadnē, sevis un citu kritizēšana, viegla ietekmējība, nespēja pabeigt savus projektus, neveiksminieka sajūta.

Perfekcionisma īpašības var izmantot savā labā, ja atveseļojies cilvēks nekritizē sevi tādu, kāds viņš ir tagad. Viena no svarīgākajām lietām, kas jāmaina atveseļošanās procesā, tas ir iekšējais dialogs ar sevi. Šāds dialogs veido attiecības pašam ar sevi. Kā piemēri minami divi dialoga veidi – perfekcionista saruna ar sevi un veselīga saruna ar sevi. Piemēram, meitene – perfekcioniste par sevi saka: “Es esmu resna un neglīta. Es nespēju realizēt savas ieceres. Esmu neveiksminiece, es pieviļu un  sabojāju visu. Mans svars nosaka manu pašvērtību, es nekad neesmu pietiekami laba.” 

Savukārt cilvēks, kam ir veselīga attieksme pret sevi, veido citu dialogu: “Esmu mīlestības un cieņas vērts. Mani var pieņemt tādu, kāds patiesībā esmu. Es piesaistu savā dzīvē drosmi un līdzcietību. Dzīves ceļojums ir paredzēts man, un es speršu soli pa solim. Esmu stiprs, es to varu izdarīt.” 

Sevis mīlestība

Sevis mīlestība un sevis pieņemšana – tās ir lietas, kuras ir pretrunā ar perfekcionismu. Kad cilvēks pieņem sevi ar saviem stiprajiem un vājajiem aspektiem, viņš saprot, ka mēs visi esam cilvēki. Mēs varam pieņemt savas nepilnības un soli pa solim tās uzlabot, skaidri apzinoties, ka cenšamies panākt progresu, nevis protekcionismu. Mēs atzīstam savu ievainojamību un labi redzam, kurā virzienā mums attīstīties.