SLIMĪBA KĀ ZAUDĒJUMS

Slimība ir veselības un noteiktu iespēju zaudēšana, tāpēc slimība kā zaudējums laika gaitā tiek pārdzīvota noteiktos posmos, sākot no diagnozes uzzināšanas līdz slimības pieņemšanai. Tie ir pieci klasiskie sēru posmi - noliegums, dusmas, kaulēšanās, depresija, pieņemšana. Šie posmi ir mūsu mēģinājumi izprast pārmaiņas un aizsargāt sevi, kamēr pielāgojamies jaunajai realitātei.

Pa šo ceļu lielākā daļa cilvēku piedzīvo līdzīgas emocionālas reakcijas. Zinot to un to, kas notiek ar cilvēku tajā laikā, šī pieredze var nedaudz atvieglot jūsu stāvokli, līdz jūs varat pieņemt dzīves realitāti.

Psiholoģiskais šoks

Pēc slimības diagnozes uzklausīšanas pirmais, ko cilvēks piedzīvo, ir psiholoģiskā šoka stāvoklis , kas ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām. Šīs fāzes laikā cilvēks it kā sastingst, it kā saprot, kas notiek, bet tajā pašā laikā izjūt nerealitātes sajūtu, it kā ar viņu tas nenotiktu, kā sapnī. Tādā veidā cilvēka psihe nodrošina aizsardzību no spēcīgas emociju plūsmas, bet tādā stāvoklī cilvēkam ir grūti domāt, viņš nespēj izvērtēt, pieņemt lēmumus, parasti dzird tikai negatīvu informāciju, izlaižot pozitīvās lietas (ka slimību var ārstēt, kā slimību var pārdzīvot), nefiksē detaļas un bieži vien vēlāk nevar atcerēties svarīgu no ārsta dzirdētu informāciju. Lai gan ārēji cilvēks var šķist mierīgs, viņā ir daudz spēcīgu emociju: bailes, nemiers, apjukums, dusmas, vainas apziņa - jūtas ir negatīvas, slēptas, pāriet noliegšanas stadijā.

Kā sev palīdzēt: Pieņemiet savas jūtas kā normālu reakciju uz ziņām par jūsu diagnozi. Neslēpiet tās no sevis vai citiem, dalieties ar uzticamiem cilvēkiem. Ja vizītes laikā pie ārsta esat kopā ar savu tuvinieku, tas var palīdzēt jums saglabāt emocijas un atcerēties svarīgu informāciju, kuru jūs, iespējams, tobrīd palaidāt garām. Ja kaut ko palaidāt garām, pārbaudiet informāciju vēlāk. Ja pats nespējat tikt galā ar spēcīgām emocijām, meklējiet palīdzību pie speciālistiem.

Noliegums

Tā ir daļēji vai pilnīgi neapzināta aizsargreakcija, kas ļauj pārdzīvot pirmās dienas, pamazām apzinoties sliktās ziņas. Šis posms var ilgt no dažām dienām līdz dažām nedēļām. Cilvēks var saprast ziņas par slimību, bet cerēt, ka varbūt tā ir kļūda. Viņš var neatpazīt diagnozi, meklēt citu ārstu, citu viedokli, izvairīties no sarunas ar radiniekiem. Ja cilvēks iestrēgst noliegšanas stadijā, viņš var nodarīt sev kaitējumu, atsakoties no steidzami nepieciešamās ārstēšanas, dzīvojot kā līdz šim, izvairoties no jebkāda atgādinājuma par slimību, nerūpējoties par sevi, lietojot alkoholu, smēķējot, nevienam nestāstot, jūtoties vientuļš, norobežojoties. Vai arī tērēt laiku un enerģiju, pastāvīgi meklējot citu speciālistu un citu iespējamo ārstēšanās iespēju. Noliegumam pamazām samazinoties, cilvēks sāk apzināties realitāti.

Kā sev palīdzēt: apstājies un pajautājiet sev, no kā es bēgu, ko negribu dzirdēt, pieņemt, no kā baidos? Kā es varu vislabāk par sevi parūpēties šajā situācijā? Apkopojiet pēc iespējas vairāk informācijas par slimību un tās ārstēšanu – zināšanas sniedz drošības sajūtu. Sazinieties ar cilvēkiem, kuriem ir tāda pati slimība. Lasiet veiksmes stāstus. Izvēlieties ārstu un veidojiet attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un sadarbība – ne jūs, ne viņš vienatnē nepanāks veiksmīgu ārstēšanu. Pievienojiet savai atbalsta komandai arī uzticamus cilvēkus, lai palīdzētu jums pārvarēt grūtos laikus.

Dusmas

Dusmu stadija iestājas, kad cilvēks apzinās savu slimību, kuru viņš nav izvēlējies. Cilvēks jūt, ka ir zaudējis kontroli pār savu dzīvi, ka nevar neko mainīt, ka slimība sagrauj tagadnes un nākotnes plānus, viņš ir dusmīgs uz likteni, Dievu, ārstiem un citiem veseliem cilvēkiem, viņš meklē vainīgos. Viņš jautā "kāpēc es?" Nevarot atrast atbildi, cilvēks iesaistās pastāvīgās pārdomās, atbalstot negatīvās emocijas. Šāds domu – sajūtu - darbības loks nekur neved, tāpēc var iestrēgt dusmu stadijā uz ļoti ilgu laiku.

Kā sev palīdzēt: ļoti svarīgi ir neapspiest savas jūtas, runāt par dusmām, netaisnību, bezpalīdzību, ko jūtat. Beidziet uzdot bezjēdzīgo jautājumu "kāpēc?", jo pasaulē ir lietas, kuras nav cilvēka izvēles, kontroles, tās vienkārši notiek. Cilvēks nav pasargāts no slimībām, taču ir pietiekami stiprs, lai pielāgotos mainīgajiem dzīves apstākļiem. Tā vietā, lai iedziļinātos negatīvās domās, iejūtieties sevī, nosauciet savas jūtas, pieņemiet tās kā neizbēgamu šī brīža pieredzi un padomājiet, kas šobrīd atvieglotu jūsu dusmas, kas palīdzētu justies labāk. Centieties atgūt kontroli pār situāciju, balstieties uz savām stiprajām pusēm, kas jums ir palīdzējušas pārvarēt grūtības pagātnē, pārņemiet ticību no stāstiem par cilvēkiem, kuri ir pārvarējuši slimību.

Kaulēšanās

Pēc dusmām nāk kaulēšanās posms, kad cilvēks mēģina mainīt savu dzīvi un vienoties par savu veselību. Cilvēks ved pārrunas ar Dievu, likteni, ārstiem un sevi, sola mainīt dzīvesveidu, būt labākam, darīt "kaut ko", lai tikai kļūtu labāk. Vēlme pēc brīnuma liecina, ka realitāte joprojām netiek pieņemta, joprojām tiek meklēti veidi, kā no notikušā izvairīties, tiek meklētas kaut kādas drošības garantijas. Bieži vien šajā posmā cilvēki paļaujas uz netradicionālās medicīnas speciālistiem, taču šeit ir ļoti svarīgi nekaitēt sev.

Kā sev palīdzēt: Nedomājiet , ka slimība ir sekas, atmaksa, sods, kaut kas tāds, ko var maģiski labot. Pieņemiet cilvēka neaizsargātību kā dzīvās dabas neatņemamu kvalitāti. Tā vietā, lai izvairītos no saskarsmes ar slimību, labāk to atzīt un iepazīt, lai saprastu, kā to pārvarēt. Esiet zinātkārs, meklējiet informāciju par dažādām ārstēšanas metodēm kā palīglīdzekļiem, taču saglabājiet kritisko domāšanu, izvēloties uz pētījumiem balstītas ārstēšanas metodes vai alternatīvas ārstēšanas metodes, kas ir zināmas kā uzticamas un efektīvas. Noteikti konsultējieties ar savu ārstu.

Depresija

Kad cilvēks saprot, ka par atveseļošanos nevar vienoties, nāk apziņa, ka ir jāsamierinās ar slimību un ar to bieži sākas depresijas stadija. Cilvēks ir skumjš, nožēlo neveiksmīgo savas nākotnes vīziju, jūtas nomākts, bezspēcīgs pret slimību. Līdz šim dzīve bija skaidra un paredzama, bet tagad valda neziņa, gaidīšana, nemiers. Jauna pieredze, neiepazītā medicīnas pasaule ar tās noteikumiem un dažādām procedūrām biedē. Jūs nevēlaties apgrūtināt savus tuvos ar savām emocijām vai jūtaties nesaprasts, un vientulība jūs nomāc. Bieži vien depresijas stadija ilgst visilgāk. Un, ja skumjas šajā situācijā ir gluži dabiskas, ir svarīgi pamanīt, vai vienaldzība un bezcerība neņem virsroku, kas ievērojami kavē atveseļošanos. Ja šis stāvoklis ieilgst, nepieciešama tuvinieku un speciālistu palīdzība.

Kā sev palīdzēt: Ir svarīgi neapspiest savas negatīvās jūtas un domas. Ja jūs mēģināt tās izstumt, tās atgriezīsies citos veidos - caur ķermeņa sajūtām, sekundārām negatīvām emocijām. Apzinoties jūs varat palīdzēt sev paskatīties uz situāciju reālāk un atklāt adaptīvas atbildes, risinājumus un izvēles, kā turpināt dzīvot.

Nepielīdziniet slimību drūmajai nākotnei. Ja jūsu nākotnes vīzija, plāni un cerības ir sabrukušas, tas nenozīmē, ka nebūs nekā laba, skaista un priecīga. Viss būs savādāk, nekā jūs gaidījāt. Un jūsu emocijas ir atkarīgas no tā, uz ko jūs vēršat savu uzmanību un domas.

Ja paši nespējat, neklusējiet, dalieties un pieņemiet radinieku un draugu palīdzību, nebaidieties vērsties pie speciālistiem. Bieži vien cilvēki maldīgi uzskata, ka no tā nebūs nekāda labuma, galu galā psihologs vai psihoterapeits slimību neizārstēs. Tomēr tas var palīdzēt sakārtot domas, pārdomāt šodienu un atklāt iespējas, kā padarīt katru dienu pēc iespējas labāku.

Pieņemšana

Galu galā nāk samierināšanās, pieņemšanas stadija, kad slimība pāriet no galvenā fokusa uz vispārējo dzīves uztveri, ka tā ir tikai viena daļa blakus pārējām. Attiecības ar slimību mainās, pievēršoties citām būtiskām jomām – savstarpējām attiecībām, ģimenei, darbam, radošumam, sev. Bieži tiek pārskatītas vērtības, prioritātes, izvēles, mainās sapņi un mērķi. Bieži vien ikdienišķas lietas iegūst jaunu nozīmi, vairāk laika tiek veltīts komunikācijai ar mīļajiem cilvēkiem, darot lietas, kurām agrāk pietrūka laika. Var teikt, ka cilvēku audzina slimības pieņemšanas process, kad šī pieredze ļauj apzināties savu cilvēcisko dabu, ievainojamību un vienlaikus iespēju piešķirt šai neaizsargātībai jēgu, pieņemt doto, realitāti un radīt pilnvērtīgu klātbūtni tajā.

Kā palīdzēt sev sadzīvot ar slimību

• Pievērsiet visu savu uzmanību iemesliem, kāpēc vēlaties izveseļoties. Tas maina jūsu virzienu no slimības stresa uz to lietu izpildi, kas jums patiešām ir svarīgas. Meklējiet veidus, kā pilnvērtīgi dzīvot.
• Šis ir laiks, kad jāieklausās sevī, jānoskaidro savas vajadzības, jāatsakās no lietām, kas nepatīk, bezjēdzīgām lietām, nebūtiskām detaļām, jāizvēlas, ko vēlaties, varat darīt, ar ko vēlaties komunicēt. Ļaujiet sevi pārsteigt, atklājot jaunu pieredzi.
• Neslēpieties un nepadodieties. Atklāta komunikācija ar ģimeni un radiniekiem palīdzēs jums labāk saprasties. Varbūt pienācis laiks atkausēt attiecības, sajust kopību.
• Veidojiet jaunus sakarus, runājiet ar cilvēkiem, kas klausās un saprot, sazinieties ar cilvēkiem, kuri piedzīvo tādu pašu pieredzi, piedalieties vienaudžu atbalsta grupās.
• Varbūt ir lietas, kurām joprojām nav bijis laika, varbūt ir stāsti, kurus nav izdevies vēl izstāstīt, aktivitātes, kuras neesat izmēģinājis, pilsētas, kuras neesat apmeklējis, grāmatas, kuras neesat izlasījis...
• Atsakieties no kontroles pār savu dzīvi, bet kontrolējiet savas domas.
• Iegādājieties burtnīcu ar skaistiem vākiem un pierakstiet tajā savas domas, sajūtas, pārdzīvojumus, notikumus, iespaidus, jautājumus, atziņas, iedvesmu, idejas. Atklājiet sevi katru dienu.
• Pieņemiet realitāti tādu, kāda tā ir, nevainojiet apstākļus, esiet tagadnē, ņemiet un lolojiet to, kas šķiet labs un skaists.

Parūpējieties par sevi

Saglabājiet normālu dzīves rutīnu, cik vien iespējams vai izveidojiet jaunu, ja nepieciešams – tas palīdzēs izprast laika ritējumu.

Nekautrējieties lūgt palīdzību.

Piedzīvojiet kustību prieku – joga, vingrošana, pastaigas.

Izbaudiet veselīga, pilnvērtīga ēdiena garšu.

Palutiniet savu ķermeni ar maigu masāžu, aromterapiju.

Atvēliet laiku atpūtai, relaksācijai, meditācijai.

Baudiet sauli, debesis, kokus un ziedus katru dienu.