TRĪSKĀRŠOJIES BĒRNU AR ĒŠANAS TRAUCĒJUMIEM SKAITS

Visu raidījumu klausieties šeit Latvijas Radio arhīvā.

Neatlaidība, uzmanības koncentrēšana uz ēšanu, visu citu interešu zudums… Aprakstos atklājas vairākas pazīmes, kas raksturīgas ēšanas traucējumiem – anoreksijai, bulīmijai, kompulsīvajai pārēšanās vai citiem. Tie ir psihiskās veselības traucējumi, kas nav iedzimti, bet ko bērni var iegūt dzīves laikā. Visbiežāk tie sāk izpausties pusaudžu vecumā un var novest pie ļoti smaga fiziskā un psihiskā stāvokļa vai pat nāves. Ēšanas traucējumi galvenokārt ir meitenēm, zēniem – 10 % gadījumu. Skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatre, psihoterapeite Ilze Mežraupe, kura Bērnu psihiatrijas klīnikā vada ēšanas traucējumu programmu.

„Kopš kovida mājsēdes mums ir, es domāju, trīskāršojies pacientu skaits. Katrā ziņā, ja mums bija pirms kovida akūti pirmreizēji pacienti gadā kādi 15, tagad mums ir pāri par 40.”

Kāpēc lai bērni vēlētos tā notievēt? – Jo nav apmierināti ar savu ķermeni, skaidro psihiatre.

Ja sākas ēšanas traucējumi, bērna domāšana koncentrējas uz to, ka viņš būs laimīgs tikai tad, ja būs tievāks, vēl tievāks, un nav robežas, pie kuras iespējams apstāties. Tievējošās pusaudzes tā arī sakot: arī tad, kad beidzot svēršu 37 kilogramus, tik un tā gribēšu būt vēl tievāka. Bērnu psihiatrijas 4. gada rezidente Kristīna Mackeviča, kura pētījusi un analizējusi datus par Bērnu psihiatrijas klīnikas pacientiem ar uztura traucējumiem, izceļ vēl kādu raksturīgu iezīmi.